Kopk kopa LV

SAPŪSTAS KĀPAS — PĀRNIDAS KĀPA RAGI — BULVIĶA RAGS K K MĀPĀ A PP Ā Individuālais maršruts APAUDZĒTAS KĀPAS — VECEKRUGA KĀPA Cauri visai Kuršu kāpu pussalai ir izveidojusies lielu pauguru josla. To ģeogrāfi nosauca par lielo kāpu kori. Vidējais lielās kāpu kores augstums ir 25–30 m, platums — 400- 1200 m. Vecā kroga — Vecekruga ( Wetzekrug ) kāpa pie Preilas ir visās kāpās augstākā kāpu kores virsotne, kas sasniedz 67,2 m augstumu. Tās nosaukums ir cēlies no kuršu vārda vece — vecs un kruogs — krogs. Visa kāpa ir apaugusi ar kalnu priežu (lat. pinus montana ) masīviem. Šo priežu stādīšana Kuršu kāpās �ka uzsākta 19. gs. vidū. To stādi �ka ieves� no Dānijas. Labi a�s�ta, virsējos slāņos izvietota šo priežu sakņu sistēma nodrošināja lielisku klejojošo kāpu smilšu slāņa nos�prināšanu. Vecekruga kāpa ir viens no daiļrunīgākajiem smiltāju nos�prināšanas piemēriem. Lielās kāpu kores veidošanās process sākās 16.–17. gs., kad pēc dabīgās barjeras —mežu —masveida izciršanas kāpās �ka izkus�nā� smiltāji. Vēja dzītas, smil�s virzījās no jūras uz austrumiem, aprokot zem smilšu kalniem kokus, mājas un pat veselus ciemus. Sajutuši tuvojošos galu, vietējie iedzīvotāji 18. gs. beigās sāka labot savas kļūdas. Tika uzsāk� kompleksi kāpu nos�prināšanas un apzaļumošanas darbi. Vispirms kāpas �ka nos�prinātas ar mehāniskiem nožogojumiem: 30–40 cm augs�em zaru vai niedru žodziņiem, kas �ka veido� gareni- ski un stateniski pret valdošajiem vējiem (pa kvadrā�em). Vēlāk nelielās iežogotās pla�bās �ka iestādī� zālaugi un koki, visbiežāk — kalnu priedes. Smilšu augsnes bagā�nāšanai izmantots jūras līča merģelis un dūņas. Kāpu piekājē un ielejās �ka iestādī� parasto priežu un lapkoku meži. Apmeklētāji Vecekruga kāpu viegli var sasniegt gan no galvenā ceļa Nida–Smil�ne, gan no velotakas, kas savieno Preilas un Nidas ciemus. Kāpas virspusē ir izveidots skatu laukums. Par ragiem vai zemesragiem sauc sauszemes virsmas vietu, kas izvirzījusies dziļāk ūdens krātuvē. Kuršu kāpas austrumu kras� ir izliek� ar mazāk un vairāk jūras līcī izvirzījušiem ragiem, kas veido dabīgu aizvēju piekrastē izveidotajiem ciemiem. 18.–19. gs. šie ragi izveidojušies kā akumulācijas zemesragi, vējam sapūšot kāpas, kas virzās uz austrumiem. Bulviķa rags ir Kuršu jomas pussalas plašākā vieta, kas sasniedz 3,8 km. Domājams, ka raga un blakus tam esošā līča nosaukums ir cēlies no kuršu uzvārda Bulviķis ( Bulvikis ). Pastāv arī cits šā nosaukuma skaidrojums — no zviedru vārdiem bolja — vilnis un vik — līcis. Pirms lielo kāpu apzaļumošanas Bulviķa rags auga ļo� ātri: 1837.–1910. gadā ik gadu pagarinājās vidēji par 7 m. Šobrīd no�ek atgriezenisks process — jūras līča straumju apska- lotais rags nepārtrauk� samazinās. Uz ziemeļiem no Nidas ciema, jūras līča krastā izvirzījušos Bulviķa ragu apmeklētāji viegli var sasniegt, ejot gar jūras līča krastu vai braucot pa velotaku Preilas virzienā. Uzkāpjot uz Pārnidas kāpas, kas plešas Nidas ciema dienvidu pusē, nokļūsiet balto kāpu atrašanās vietā. Tā ir vienīgā vieta Kuršu kāpu nacionālajā parkā, kur līdz šim saglabājusies vēja sapūstu kāpu ķēde. No Pārnidas kāpas uz dienvidiem paveras Grobšta dabas rezervāta vēja sapūstu kāpu ainava, un labas redzamības apstākļos redzami arī smiltāji, kas plešas Krievijas Federācijas daļā. Pēc zinātnieku aprēķiniem, valdošo rietumu vēju dēļ šīs ceļojošās kāpas gada laikā pavirzās no 0,5 līdz 10 m austrumu virzienā. Smil�s ir vieglas un birstošas klin�s, ko vējš var aiznest pat lielos a�ālumos. Kāpas virzās, pārnesot smilšu graudus no vēja puses nogāzes uz aizvēja nogāzi. Vēja pūstas smil�s kāpās virzās pa ņurdošām smilšu vadziņām, kamēr aizķeras aiz auga. Cilvēku neapmeklētajās vietās un ielejās kāpu virsma atgādina jūras dibenu. Šīs sapūstās kāpas sauc arī par baltajām kāpām, gaišu toni kāpu smiltājam piešķir kvarcs, kura apjoms šeit sasniedz no 85 līdz 99 %. Plūstošo smilšu pla�bās aug rupjās graudzāles: piejūras kāpu niedres, smilšu kāpukvieši, smilšu ciesas. Pateico�es saviem izturīgajiem sakneņiem, šie augi spēj augt klejojošās piejūras smil�s un aiztur vējā plūstošas smil�s, ar lapām izkliedē vēja brāzmas. Tāpēc šo izturīgo graudzāļu radītajā aizvējā var iedzīvo�es arī trauslāki augi — Savojas mauraga, pūkainais plostbārdis, Lēzela vīrcele, jūrmalas dedes�ņa. Sargājot ļo� ju�gu un ievainojamu balto kāpu atrašanās vietu, �ek regulēta apmeklētāju plūsma un atdalītas noteiktas zonas, kuras apmeklēt ir s�ngri aizliegts. Laipni atgādinām, ka nav atļauts kāpt augšā un lais�es lejā pa Pārnidas kāpas austrumu nogāzēm.