Kopk kopa LV

LAIPNI LŪGTI SMILŠU ZEMĒ! AICINĀM ĻAUTIES IZZINOŠIEM ATKLĀJUMIEM PAR KURŠU KĀPĀM. IZVĒLOTIES ŠO MARŠRUTU, IEPAZĪSIETIES AR DAŽĀDĀM KĀPĀM UN APMEKLĒSIET VIETAS, KURĀS VISIZTEIKTĀK ATKLĀJAS KATRAS KĀPAS UNIKALITĀTE. PARABOLISKĀS KĀPAS — JODKRANTES SENMEŽS Jodkrantē Jūs varat ieraudzīt lielāko ar mežu apaugušo parabolisko kāpu masīvu. No rietumu puses šīs kāpas apņem visu ciemu, tomēr apmeklētājiem pievilcīgākā ir Jodkrantes senmeža daļa, kurā ir izveidota koka skulptūru ekspozīcija „Raganu kalns”. Paraboliskās kāpas ir Kuršu kāpu senās (pirmatnējās) ainavas elements. Pirms 5 tūkstošiem gadu, kad sāka veido�es Kuršu kāpas, smilšu sapūstās sauszemes daļas rietumu daļā izveidojās zemās priekškāpas. Nelielu izskalojumu dēļ vēja iedarbībā kāpu kores austrumu virzienā virzījās dziļāk uz sauszemi, veidojot izs�epta pakava formas kāpas, ko sauc par paraboliskajām kāpām. Laika gaitā tās pārklājušās ar zāles segumu un mežu. Parabolisko kāpu augstums sasniedza 30–50 m. Tomēr 16.–18. gs., kad �ka uzsākta mežu masveida izciršana, vējš atkal izkus�nāja smil�s, tādējādi daudzviet iznīcinot parabolisko kāpu masīvus. PELĒKĀS KĀPAS — NAGĻU DABAS REZERVĀTA IZZIŅAS TAKA Pelēko kāpu (sauktas arī par Mirušajām kāpām) iepazīšanu aicinām sākt no ceļa Smil�ne ( Smiltynė )–Nida 32. kilometra, kur izveidota Nagļu dabas rezervāta gājēju izziņas taka. No šosejas austrumu virzienā aptuveni 1 kilometra garumā s�epjas gājēju taka, kas iepazīs�na apmeklētājus ar īpašu un ļo� re� Eiropā sastopamu pelēko kāpu atrašanās vietu. No niknā jūras piekrastes vēja pasargātās vietās, kur smilšu virsmu kā milzīgs paklājs klāj ķērpji, sūnas un smalkas graudzāles, veidojas stabilas smiltāju augu kopas. Šeit ir izveidojušies reto kukaiņu sugu dzīvošanai labvēlīgi apstākļi, perē stepes čipste. Aplūkojot pelēko kāpu panorāmu, tās izskatās kā pārklātas ar pelēkbaltu samta paklāju. Šādu ainavu veido šeit dominējošās graudzāles (iesirmā kāpsmildzene, zilganā kelērija, smiltāja grīslis, Poļesjes auzene), kā arī sūnas un ķērpji, kopskaitā vairāk nekā 20 sugu. Šī augu valsts veido segumu, kas aiztur smilšu pu�nāšanu. Nagļu dabas rezervāts ir dabas teritorija, kas atstāta �kai zinātniskiem mērķiem, šeit ir aizliegta jebkāda cilvēku darbība, tāpēc apmeklētājus lūdzam staigāt �kai pa atzīmēto taku. KĀPU AIZSARGKORE — PREILAS PLUDMALE Ikreiz, kad Kuršu kāpās vēlas sasniegt jūru, jākāpj pāri kāpu korei, kas izslējusies jūras piekrastē. Tā turpinās pa visu kāpu jūras piekras�, sasniedzot 3–4 m, bet vietām pat 14 m augstumu un paplašino�es līdz 70–150 m. Šo kāpu kori sauc dažādi: priekškāpa, aizsargvalnis, kāpu aizsargkore. Ar cilvēka rokām uzsākta, ar vēja, jūras un smilšu palīdzību kāpu aizsargkore jūras krastā pacēlās pirms 200 gadu. Kāpu aizsargkores veidošanas darbus 1805.–1811. gadā kāpās uzsāka dāņu izcelsmes zinātnieks Sērens Bjērns ( Soren Bjorn ). Kāpu kore �ka veidota pa posmiem. Pavasarī aptuveni 50–60 m a�ālumā no jūras un 2 m a�ālumā viena no otras gar krastu �ka izveidotas divas nožogojumu rindas no biezākiem zariem un mie�em. Kad pēc divām trim nedēļām uz �em �ka sanestas smil�s, no izveidotajiem vaļņiem atkal �ka būvētas divas rindas ar �kpat augs�em nožogojumiem, lai izveidotu vēl augstāku valni. Korei sasniedzot aptuveni 1,5 m augstumu, rudenī to apstādīja ar smil�s augošiem zālājiem. Augi �ka stādī� stateniskās līnijās, kas veidoja nelielus kvadrātus, ar slīpi uz augšu arvien blīvāk, lai vējš neaizpūstu smil�s. Turklāt šādi izveidojušās kāpu kores austrumu nogāze papildus �ka nos�prināta ar zaru žodziņiem. Pa visu Kuršu kāpu jūras piekras� (gandrīz 100 km) izslējusies kāpu aizsargkore joprojām veic savu sākotnējo funkciju — aiztur smil�s, kas �ek izskalotas no jūras, un neļauj tām virzī�es dziļāk uz kāpu pusi. Kuršu kāpu nacionālā parka direkcija nepārtrauk� veic kāpu kores uzraudzības un kopšanas darbus. Pavasarī jūras viļņu noārdīta kāpu kores rietumu nogāze �ek profilēta un vienmērīgi noklāta ar zariem, kas aiztur un uzkrāj smil�s. Pie Preilas pludmalēm pieslējusies kāpu aizsargkore pārsteidz ne �kai ar savu veidošanās vēsturi, bet arī augu vals� — zemi kā milzīgs paklājs klāj un rotā zemie krokainās ērkšķrozes krūmāji. Mežinieki šo svešzemju sugu kāpu kores aizsardzībai neizvēlējās nejauši. Tuvu zemei sazarojušies dzīvotspējīgi dekora�vie krūmi lieliski iztur s�pru smilšu pu�nāšanu. Visu vasaru ērkšķrožu krūmus rotā lieli un smaržīgi rozā ziedi, un rudens pusē to zari ir pilni sarkanām ogām. NIDAS KULTŪRAS UN TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS “AGILA” h�p:/ /visitneringa.com info@visitneringa.lt