Saulės laikrodis-kalendorius LV

Kuršu kāpas — dabas stihiju skavās: tās appūš visi vēji, apskalo plosoši viļņi un noglāsta saules stari. Uzkāpjot Pārnidas kāpā, paveras visu kāpu — brīnišķīgas dabas iegribas — savdabīgums un skaistums. Skats aptver līča plašumus, jūras tāles, kāpai piekļāvušos Nidas zvejniek- ciemu ar sarkaniem jumtiem, uz dienvidiem noliekušās kāpu kores. Kāpās gribas atgriezties vēl un vēl; dažādos gadalaikos to skaistums atklājas arvien citādi. Rudens miglas un simtiem toņu pārplūdinātas kāpas, ziemas sarmas izrotāti koki, ledus sastrēgumi piekrastē — tik ekskluzīvus skatus citur nevar redzēt. Pārnidas kāpu, kas pacēlusies 53 m augstumā, rotā Saules pulkstenis. Tā ir ideāla, šim pulkstenim vienīgā piemērotā vieta Lietuvā. No kāpas taču paveras absolūts matemātisks horizonts — tikai no šejienes var redzēt, kā no ūdens lec un ūdenī noriet saule; no līča — jūrā. Šī celtne piešķir jēgu ne tikai laika ritumam, bet arī dabas stihiju — vēja, smilšu un ūdens — harmonijai kāpās. Saules pulkstenis ir izgreznots ar rūnu kalendāra zīmēm, kas vieno Baltijas valstu kultūru. Blakus pulkstenim granītā ir izkalti astoņu vēju vārdi, kā tos kopš seniem laikiem saukuši zvejnieki. Pulksteņrādītājs ir ēna, kas apskrien savu ikdienas apli un krīt no laukuma centrā esošā iespaidīgā obeliska. Tā ir gabro akmens šķērsgriezumā slīpēta trīsstūra vertikāle. Tās augstumu — 13,8 m — nosaka laukuma izmēri: īsākajai ēnai ir jāsasniedz skalas mala. Obeliska virsotne ir nogriezta, lai tā atbilstu virzienam uz polārzvaigzni. Nostājoties pie obeliska, savā priekšā uzreiz redzam visa gada kalendāra zīmējumu — tēvzemes debesīs nepārtraukti atkārtojošos parādību atspulgu. Vienlaikus arī jebkura gada mēneša dienas ilgumu, kas sadalīts stundās. Tie ir puslokā pacēlušies nelieli pakāpieni, kas pārklāti ar granīta plāksnēm. Pa vienam katram mēnesim, kā arī saulgriežiem un ekvinokcijām. Garākais pusloks attiecas uz jūniju (dienas ilgums: 17 stundas un 18 minūtes), īsākais — uz decembri (dienas ilgums: tikai 7 stundas un 14 minūtes). Melnie pakāpieni ir nakts stundas. Pulksten divpadsmitos ēna krīt precīzi ziemeļu virzienā. Pakāpienu ģeometrija atgādina vēja atkailinātu seno kāpu smilšu slāņus. Mēnešu zīmes ir ņemtas no senā kalendāra, ko sauc par Ģedimina skeptru, bet ekvinokciju un saulgriežu — no tautas mākslas rakstiem. Laika ritums Pārnidas kāpā ir vienkārši fiziski jūtams. Redzam, kā caur skalu neapturami slīd obeliska ēna, savukārt katrs saullēkts un saulriets, pat dienasvidus, šajā laukumā ir kosmisks notikums. Mēnešu zīmes ir izmantotas no T. Narbuta un M. Guseva aprakstītā mēness kalendāra zižļa. Rinda sākas ar aprīli un beidzas ar martu. Tātad šeit izjūtam piederību dabas mistērijai. Gada īpašajās kalendārajās dienās — saulgriežos un ekvinokcijās — kā senie pareģi vai vaidelotes varam noteikt pavasara, vasaras, rudens un ziemas astronomisko sākumu. Imitējot paleoastronomisko mērījumu veidus, to var izdarīt, nostājoties pie obeliska un vērojot, kā saule uzlec vai noriet četru skulpturālo figūru, kas simbolizē šīs gada daļas, virzienos. Turklāt interesanti ir tas, ka Saules pulkstenis rāda īsto vietējo laiku. Tai pašā laikā oficiālais Lietuvas laiks ir Griničas laiks (GMT) +2 stundas. Ēna ikreiz atpūtniekiem atgādina, ka cilvēks ir dabasbērns, kas pakļaujas tās ritmiem, tāpēc vismaz atvaļinājuma laikā ir jādzīvo tā, kā liek saule. Baltijas piekrastē lielākā Saules pulksteņa autori ir arhitekts Ričards Krištopavičs ( Ričardas Krištopavičius ), tēlnieks Klaudijs Pūdīms ( Klaudijus Pūdymas ) un etnokosmologs Liberts Klimka ( Libertas Klimka ). Ieceres īstenošana sākta 1995. gada 11. martā, tomēr viesuļvētra „Anatolijs”, kas plosījās 1999. gadā, salauza pulksteņa obelisku. Tā atjaunošana tika pabeigta 2011. gada vasaras saulgriežos. 22. DECEMBRIS ZIEMAS SAULGRIEŽI, ZIEMASSVĒTKU VIGĪLIJA 22. SEPTEMBRIS RUDENS EKVINOKCIJA, SV. APUSTUĻA MATEJA DIENA 22. JŪNIJS VASARAS SAULGRIEŽI, RASAS SVĒTKI, ZĀĻU DIENA, SV. JĀNIS KRISTĪTĀJS 21. MARTS PAVASARA EKVINOKCIJA, SV. IZIDORS ARĀJS, PIRMĀ VAGA STUNDAS